Amatieris Thierry Legault noķēris savā teleskopā Phobos-Grunt, kurš nokritīs no debesīm ap 15.janvāri
Saite: Amateur photographer videos Phobos-Grunt Russian Mars Probe plummet
Video: Phobos-Grunt 1.janv.debesīs
Skumji, bet vakar iestājās rudens saulgrieži, par ko biju piemirsis. Iepriekšējos gados parasti novēroju saules rietu pa logu, bet šoreiz biju laukā līdz vēlam vakaram, kurš bija izdevies ļoti skaists. Saulīte rietēja koši sarkana, bet pilnmēness jau bija uzlecis, gan tāds nedaudz blāvs aiz smalku mākoņu pūkas. Rudens saulgrieži gandrīz vienlaicīgi ar pilnmēness fāzes iestāšanos iekrītot samērā reti.Šogad tas noticis 23.septembrī kaut kad pa dienu.
Spožākās zvaigznes un attālums līdz tām
Ar neapbruņotu aci varot redzēt 2400 zvaigznes. Spožākajām zvaigznēm ir piešķirts nultais zvaigžņu lielums, bet blāvākajām 6. Zvaigznes kuru zvaigžņlielums pārsniedz 6 ar neapbruņotu aci vairs nevar redzēt. Šādu iedalījuma principu bija izmantojis jau Ptolemajs Ēģiptē. 19.gs. par atskaites punktu ar zvaigžņlielumu 2 tika pieņemta Polārzvaigzne, bet vēlāk par atskaites punktu tika ņemta Vega ar zvaigžņlielumu 2.
14 spožākās zvaigznes mūsu debesīs :
1. Sīrius Spožums -1,46 Attālums 8.7 ly
nosaukums- Sīrius (α CMa / α Canis Majoris / Alpha Canis Majoris) (IPA: [ˈsɪ.ɹi.əs]) Latīņien saucās Kanikula-sunītis, ēģiptiešiem Sotis- mirdzošais.
zvaiznājs- Lielais suns
atrašana- seko Orionam, atrodas zemu. Ziemas zvaigznājs.
2. Arkturs Spožums -0,04 Attālums 4.3 ly. Dubultzvaigzne.
nosaukums- Arkturs (α Boo / α Boötis / Alpha Boötis).Nosaukums radies saistībā ar Lielo Lāci, ko Senajā Romā sauca par Septiņiem Vēršiem, kurus gana, jeb dzen Vēršu Dzinējs.
zvaigznājs- Vērša Dzinējs.
atrašana- Arkturu var atrast pagarinot uz leju Lielā Lāča kausa rokturi. Vienmēr seko Lielajam Ķipim
Arkturs, Spika un Denebola(Lauvas B) veido pavasara trijstūri (kas gan nav tik labi zināms kā ziemas un vasaras trijstūri). V.Dz. spožākās zvaigznes veido garu, uz augšu izstieptu (šķību) rombu.
3. Vega Spožums 0.03 Attālums 25 ly.
nosaukums- Vega (α Lyr / α Lyrae / Alpha Lyrae). Vega ir arābu vārds un nozīmē pikējošais (ērglis vai grifs)
zvaigznājs- Lira.
atrašana- Nenorietoša zvaigzne. Ziemā zemu pie ziemeļu horizonta, blāva
vairāk- pirms 12 tūkstošiem gadu bijusi Polārzvaigzne un pēc tik pat ilga laika atkal būs. 10x jaunāka par Sauli, bet arī tās mūžs būs 10x īsāks, jo 2,1x lielāka
4. Kapella Spožums = 0.08 Attālums 45 ly. Dubultzvaigzne.
nosaukums- ‘Kaziņa’ latīņu val. (α Aur / α Aurigae / Alpha Aurigae / Vedēja α)
zvaigznājs- Atrodas Vedēja zvaigznājā.
atrašana- nenorietoša zvaigzne, atrodas vedējam uz pleca paša debess juma vidū.
5. Rīgels Spožums = 0.08 Attālums 360 ly. Zilganbalts pārmilzis.
nosaukumks- Rīgels (pronounced IPA: [ˈɹaɪ.ʤəl]) (β Orionis) ir Oriona kāja (nozīme kāja arābiski).
apraksts- Lai gan tai ir piešķirts “beta” statuss, tā gandrīz vienmēr ir spožāka par Oriona Alfu (Betelgeizi).
6. Procions Spožums = 0,38 Attālums 11,5 ly
nosaukums- Procions (α CMi / α Canis Minoris / Alpha Canis Minoris).
zvaigznājs- Mazais suns.
7. Betelgeize Spožums = 0,2 – 1,2 attālums 427 ly
nosaukums- (Alpha (α) Orionis / Oriona α) nozīmē ‘Dvīņa roka’ nepareizi pierakstīts arābu vārds
zvaigznājs- Orions
redzamība- ziemā, ietilpst ziemas trijstūrī
apraksts- Betelgeize ir sarkanīgs pārmilzis, kura diametrs ir 600x lielāks nekā Saulei. Betelgaize ir pusregulāra maiņzvaigzne, kuras spožums mainās par vienu zvaigžņlielumu ik pēc 6 gadiem.
8. Altairs Spožums = 0.77 Attālums 16,8 ly.
nosaukums-Altairs (α Aql / α Aquilae / Alpha Aquilae / Atair )
zvaigznājs- spožākā Ērgļa zvaigzne.
redzamība- Ietilpst vasaras trijstūrī, kurā ietilpst arī Denebs un Vega. Ziemā nav redzams.
Ērgļa zvaigznājam cauri iet Piena ceļš.
9. Aldebarans Spožums =0.85 Attālums 68 ly
nosaukums-Aldebarans arābu valodā(الدبران al-dabarān) nozīmē ‘sekotājs’ (α Tau / α Tauri / Alpha Tauri).
zvaigznājs- spožākā zvaigne Vērša zvaigznājā. redzamība- Vērsis ir ziemas zvaigznājs un it kā uzbrūk Orionam.
Alderbarans ir Vērša acs- sarkanīga milzu zvaigzne.
10. Spika Spožums = 0.98 Attālums 170 ly
nosaukums-Spika (α Vir / α Virginis / Alpha Virginis) nozīmē ‘vārpa’
zvaigznājs- Jaunava.
11. Antares Spožums = 0,9-1,8 Attālums 170 ly
nosaukums-Antares (α Scorpii / Alpha Scorpii) Antaress nozīmē Marsa sāncensis. Tas tāpēc, ka tas ir gandrīz tik pat sarkans kā Marss.
zvaigznājs- spožākā Skorpiona zvaigzne.
redzamība- Kopā ar Aldebaranu, Spiku un Regulu tā ir viena no spožākajām ekliptikas zvaigznēm. Aldebarans atrodas gandrīz pretējā eklptikas pusē Orionam. Tikai vasarā, kad Orions nav redzams, tas uzdrošinās parādīties virs horizonta. Latvijā Skorpions atrodas ļoti zemu, un tā draudīgā aste nav redzama, tomēr Skorpiona augšdaļā esošo Antaresu var ieraudzīt zemu pie horizonta.
apraksts- Antaress ir sarkanais pārmilzis, kas ir 700x lielāks par Sauli.
12. Polluks Spožums = 1.14 Attālums 35 ly
nosaukums- Polluks (β Gem / β Geminorum / Beta Geminorum)
zvaigznājs- Dvīņu.
13. Denebs Spožums = 1.25 Attālums 820 ly
nosaukums- (α Cyg / α Cygni / Alpha Cygni/ Gulbja α) nozīmē ‘aste’ arābu val.(den eb)
zvaigznājs- Gulbja (spožākā zvaigzne)
redzamība ietilpst- vasaras trijstūrī, nenorietoša
apraksts- Denebs ir balts pārmilzis, kura starjauda ir 70 000x lielāka nekā Saulei.
14. Reguls Spožums = 1,4 Attālums 84 ly
nosaukusm-Reguls (α Leo / α Leonis / Alpha Leonis) Tulkojot no latīņu valodas aptuveni nozīmē ‘karaliskais’.
zvaignājs-spožākā zvaigzne Lauvas zvaigznājā. Atrodas it kā Lauvas sirdī. Lauva- pavasara zvaigznājs, redzams arī ziemā.
apraksts-Balta, karsta milzu zvaigzne.
Polārzvaigzne Spožums = 2
Polārzvaigzne (α UMi / α Ursae Minoris / Alpha Ursae Minoris), angliski tiek saukta arī parNorth Star, ir spožākā zvaigzne Mazajā Lācī. Atrodas tuvu debess ziemeļpolam (42′ no tā 2006.g.). Attālums 1100 ly
Fomalhauts Spožums = 1.16
apzīmejums- (α PsA / α Piscis Austrini / Alpha Piscis Austrini / Dienvidu Zivs α)
zvaigznājs- Dienvidu Zivs spožākā zvaigzne.
nozīme- Tās vārds nozīmē ‘Vaļa mute’.
kā sameklēt- Ja caur Pegaza kvadrāta labo malu velk līniju līdz horizontam, tad skaidros rudens vakaros var sameklēt vienīgo Latvijā redzamo Dievidu Zivs zvaigznāja zvaigzni- Fomalhautu. Attālums 23 ly
Kāds kekss ar niku profiriuss NRA raksta par hadrona kolaideru komentāros nevietā paziņo, ka 2012 gada beigās Zeme nostāsies uz vienas ass ar Piena Ceļa centru, par ko tūlīt dabūja pa ausi. Man likās interesanti noskaidrot, kā tad īsti ir. Izrādījās, ka šis jautājums ir visai aktuāls un, protams, neatbilst patiesībai.
Tātad, izrādās kaut kādā saibedrības daļā pastāv viedoklis, ka augstākminētais fakts notiks 2012.gada 21. decembrī, ziemas saulgriežos. Faktiski esot tā, ka ekliptikas plakne ir gandrīz perpendikulāra (patiesībā 60 grādu leņķī) Piena ceļa plaknei (kas izskaidrojams ar to, kas Saules sistēma ir daudz jaunāka un mazāka) un krustojas (pagarinot asis) ar galaktikas plakni tuvu ekliptikas garuma 270 grādiem katros ziemas saulgriežos.
Tajā pat laikā, pašlaik Saules sistēma atrodoties vairākus desmitus gaismas gadu attālumā uz ziemeļiem no Galaktikas plaknes un turpina attālināties no tās ar ātrumu 1,5 astronomiskās vienības gadā. 15 miljonu gadu laikā mēs sasniegsim šī procesa virsotni- 230 miljonus gaismas gadu attālumu no galaktikas plaknes. Tad sāksies pretējs process. Saules sistēma, riņķojot ap Galaktikas centru (veicot pilnu apriņķojumu 230 miljonus gadu laikā), šūpojas arī uz augšu un leju pret Galaktikas plakni ar periodu 35 miljoni gadu (tātad sanāk, ka uz plaknes tā bija pirms 20 miljoniem gadu). Laikā, kas Saules sistēma atrodas uz galaktikas plaknes, desmitkārtīgi palielinoties sadursmes iespējas ar komētām, ko apstiprinot krāteri uz Zemes. Tajā pat laikā pašlaik Saules sistēma atrodoties uz kāda ūdeņraža mākoņa malas, strauji turpinot savu lidojumu šī mākoņa iekšpusē.
Saites
turpinot:
plaknes biezums ir 1000 gaismas gadu The Stars of the Milky Way
The New Tourist’s Guide to the Milky Way
Merkurs
Merkurs riņķo vidēji 58 milj.km attālumā no milzīgās, svelmainās Saules. Vienu apriņķojumu ap Sauli tas veic 88 dienās, bet vienu apgriezieu ap savu asi 59 dienās. Šie periodi ir saistīti. 2x apgriežoties ap Sauli tas 3x apgriežas ap savu asi.
Merkurs redzams zemu pie horizonta austrumos pirms saullēkta vai rietumos pēc saulrieta un ir grūti pamanāms.
Mazākā planēta ar diametru 4,88 tūkst km (3,47 ir mūsu Mēnesim) ir absolūti apaļa. Nav gadalaiku. Dienā virsma sakarst lidz 430C. Naktīs atdziest līdz -180C. Diennakts uz Merkura ilgst 176 Zemes gadus vai 2 Merkura gadus. Nav atmosfēas. Virsa līdzīga Mēnesim.
Venēra
Venēras spožie, baltie mākoņi atstaro 75% no Saules gaismas un kad Saule, Zeme un Venēra attiecīgi izvietojas, izveidojas brīnisķīgs spožs apskates objekts.
Tāpat kā Mēnesim, arī Venērai ir fāzes. Fāze mainās pēc 1 gada un 7 mēnešiem.
Veneras diametris ir gandrīz tāds pats kā Zemei- 12 tūkst km. Amosfērā lielākoties ir CO2 un tā izskatās svītrota. Uz Venēras virsas t sasniedz 470C un spiediens 92 atm (uz Zemes tāds ir 900 metrus zem ūdens). Nav gadalaiku. Ap Sauli apriņķo 225 dienās vidēji 108 milj km attālumā. Zemei var pietuvoties 39 milj km attālumā.
Marss
Marsa diametrs 6,79 tūkst km. (puse no Zemes) Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 24 stundās un 37 minūtēs, pastāv gadalaiki. Uz Marsa ir auksts, vidējā t -60C
Atmosfēra ir retināta, galvenokārt sastāv no CO2 (95%) un nedaudz slāpekļa un argona. Atmosfēras spiediens ir ļoti mazs 6hPa (uz Zemes tāds ir 40 km augstumā). Marsa debesis ir skaidras, tikai reizēm parādās retināti balti vai violeti mākonīši. Uz Marsa pūš vējš 10m/s. Bet var sacelties arī vētras. Putekļu vētras var ilgt vairākus mēnešus un pilnībā aizsegt debesis.
Marsam nepieciešami 2 gadi, lai tas veiktu vienu apriņķojumu ap Sauli vidēji 1,5x tālāk, nekā Zeme. Orbīta ekscentriska.
Pavadoņi Foboss un Deimoss.
Jupiters
Vidējais attālums līdz Saulei 5,2av (1av ir Zemes attālums līdz Saulei- 150 milj km) Attālums līdz Zemei no 590 līdz 970 milj km.
Jupitera opozīcija, kad tas ir visspožākais, atkārtojas ik pēc 1 gada un 1 mēneša.
Jupitera pavadoņus var redzēt nelielā teleskopā. Tie ir Jo, Eiropa, Ganimēds un Kalisto.
Jupiteram ir bieza un blīva atmosfēra (80 % H un 20 % He, kā arī amonjaks, metāns uc), kas pakāpeniski pāriet šķidrā stāvoklī (bez robežvirsmas). Jupiteram nav cietas virsmas, bet iespējams ir dzelzs-silikātu kodols. Kodolā spiediens sasniedz 60 mil.j atmosfēru, t 25 000C. Jupitera mākoņos t ir -130C
Saturns
Senie esot uzlūkojuši Saturnu par planētu, kura atrodas uz pašas augstākās sfēras tūlīt pirms nekustīgajām zvaigznēm (pārējas planētas (Urāns un Neptūns) ar neapbruņotu aci nav redzamas). Saturnam nepieciešami 29,5 gadi, lai tas aplidotu ap Sauli, tāpēc Saturns lēni pārvietojas pret zodiaka zvaigznājiem un vidēji katrā pavada 2,5 gadus.
Saturns sākotnēji ir bijis Romiešu graudu nūmens un sējēju aizbildnis. Grieķu mitoloģijas ietekmē tas pārvērtās par titānu vadoni, Urāna (debesu) un Gajas (zemes) dēlu, kurš nogāzis no troņa savu tēvu, bet kuru pašu, savukārt, nogāzis Jupiters. Par godu vecajiem labajiem laikiem, kad valdīja Saturns, Romieši 17. decembrī rīkoja Saturnālijas, kuru laikā kungi kļuva par kalpiem un otrādi, bet ētika nebija saistoša. Angļu val. saglabājies romiešu Saturna nedēļas dienas nosaukums Saturday. Ebrejiem Saturns ir Shabbathai.
Saturnam bez gredzena ir vēl vairāk par 50 pavadoņiem, kuri gan lielākotes gan ir mazi, bet otram no lielākajiem, Titātam, ir atmosfēra un tā lielums ir 60% no mūsu Mēneša.
Pirmais Saturnu ieraudzīja Galilejs, tomēr viņš, sliktās optikas dēļ, nespēja saskatīt Saturna gredzenu, tāpēc viņam likās, ka tas ir vēl viens objekts un kad tas vēlāk it kā pazuda (pavēršoties pret sauli), Galilejs nosprieda, ka Satruns apēdis savu otro pusīti. 1655 gadā gredzenus identificēja Kristians Higens.
vvin! astro 